Par 9.jūlija videokonferencē ar Farmācijas departamentu, ZVA un NVD runāto.

auga –ja 2017.gadā pacientu maksājums bija 16,94 miljoni EUR, tad 2019.gadā – 24,98 mlj EUR. Uz 1.aprīli 250 kompensējamām zālēm tikusi pazemināta cena. Uz 1.jūniju un 1.jūliju kopā vēl 75 zālēm mainījusies cena (tai skaitā – arī paaugstinājusies). No saraksta svītroto zāļu skaits no 1.02. līdz 1.07. bija 99 zāles. Pacienta līdzmaksājums nereferences zālēm vidēji par vienu recepti martā bijis 3,48 EUR, maijā – 1,93 EUR.

Pacienta līdzmaksājums par valsts nekompensējamo daļu, vidēji par vienu recepti bijis martā 2,66 EUR, maijā – 2,51 EUR

Kopējais pacienta līdzmaksājums vidēji par vienu recepti bijis martā 6,24 EUR, maijā 4,54 EUR.

Salīdzinot ar 2019.gada maiju – pacienta līdzmaksājums nereferences zālēm vidēji par vienu recepti samazinājies par 45,01% 2020.gada maijā, bet par 3,98 % paaugstinājies pacienta līdzmaksājums par valsts nekompensējamo daļu vidēji par vienu recepti.

Kā minēja I.Kaupere –dati vēl tiek apkopoti un vērtēti. Ieguvuma un zaudējuma attiecības un izvērtējums jāveic pacienta labā. KZS Izrakstīto un atprečoto zāļu attiecība ir virs 80%, aprīlī oriģinālo zāļu īpatsvars (no atprečotajām) bijis 25%, maijā – 15%.

Atkal un atkal atgriezāmies pie tēmas par biežajām references medikamentu maiņām, kas rada sagādāto zāļu neizlietotus atlikumus (īpaši mazajās lauku aptiekās) un neizpratni pacientos. Departamenta atbilde bija – ka references maiņa turpmāk nebūs tik bieža, un aptiekām jāsaņem savlaicīgi  - jau 15.datumā informācija par izmaiņām sarakstā nākošajā mēnesī. To apliecināja arī NVD pārstāve Dagnija Bērziņa, kas arī piedalījās konferencē.

Aktuāla tēma ir zāļu formu iespējamā (atļautā) un neaizvietotā aizvietošana, ko drīkst un nedrīkst darīt ārsts un farmaceits?  ZVA pārstāve atgādināja par ZVA mājaslapā atrodamo instrukciju (kurā minēts arī par zāļu formu aizvietošanu), tomēr farmaceiti uzstāj, ka farmaceitiskās aprūpes sastāvdaļa ir lemt farmaceitam par piemērotāko zāļu formu pacientam, ja aptiekā pacients sniedz kādu papildinformāciju, jeb atklājas ārsta izrakstīšanas kļūda. Ārsti joprojām bieži nav sazvanāmi, nav saņemts arī no NVD solītais saraksts ar ārstu telefoniem un e-pastiem.

Par zāļu pieejamību - ZVA direktora vietnieks J.Zvejnieks skaidroja, ka no KZS A saraksta 550 zāļu nosaukumiem – 52 zālēm pārskatāmā laika periodā bijušas pieejamības problēmas. Ražotāji nav spējuši atsaukties uz pieprasījuma palielinājumu no 1.aprīļa. ZVA saprot aptieku problēmas ar instrukciju drukāšanu, ‘’tur roku uz pulsa’’, runās ar ražotājiem un stiprinās līgumattiecības, lai panāktu lielāku ražotāju atbildību. I.Kaupere secināja, ka lētākie references medikamenti ‘’nav bijuši cieņā’’ – līdz šim patēriņš bijis 5-10% no tirgus, bet pašreiz- līdz pat 80%! Firmām jāmaina ‘’gan domāšana’’, ‘’gan praktiskā darīšana’’.

Farmaceiti vēlreiz uzstāja par savlaicīgas informācijas saņemšanu, informācijas apvienošanu (par referencēm, bāzes cenām u.c.) vienā rīkojumā. I.Kaupere lūdza LFB  parūpēties, lai neatkarīgās lauku aptiekas, kas nav nevienā apvienībā, arī būtu saņēmušas informāciju. LFB to darīja un darīs, tomēr arī LFB tad savlaicīgi jāsaņem tā pati informācija no NVD, kādu NVD izsūta aptiekām.

Vēl atkārtoti tika vērtēta ZVA Zāļu reģistra funkcionalitāte. Vērtējumus, iebildumus, priekšlikumus lūdzu ‘’pa taisno’’ sūtīt Dita.Okmane@zva.gov.lv   ZVA pašreiz gatavo videopamācību Zāļu reģistra izmantošanai.

Tika skārts arī temats par farmaceitu un aptieku menedžeru ‘’attiecībām’’, I.Kaupere vērtēja, ka pie šīs tēmas būs jāatgriežas.

LFB saka lielu paldies Aigai Zariņai un Janai Namniecei par aktīvo dalību videokonferencē, Madarai  Zārdiņai  - par problēmu pieteikumu! Katrā ziņā – LFB uzskata, ka šāda informācijas apmaiņa bija ļoti svarīga un pateicas Farmācijas departamentam un valsts iestāžu pārstāvjiem, lai arī grūtību un problēmu vēl daudz. Visi farmaceiti centās un cenšas pacientu labā, un  tomēr jāvērtē – cik vērts ir ieguvums, un kā panākt, ka ‘’nekalpojam’’  negatavai recepšu izrakstīšanas un izsniegšanas IT sistēmai.