LATVIJAS FARMACEITU BIEDRĪBA – FARMACEITU Profesionālo ORGANIZĀCIJU VĒSTURISKO TRADĪCIJU turpinātāji

I.posms – Krievijas impērijas sastāvā Alnis Vīksna priekšlasījums 1995.g 4.11. MM publicēts 4. Nr. 1995. Grāmatā no grindeļa līdz mūsdienām.

Pirmās Latvijas Farmaceitu sabiedriskās organizācijas  iniciators bija  Dāvids Hieronīms Grindelis (1776.-1836.), kurš daudzas progresīvas idejas bija atvedis sev līdz no studiju gadiem Jēnas universitātē. Tā kā tajā laikā Latvija bija Krievijas impērijas sastāvā, tad Grindelis 1802. gada 28. oktobrī iesniedza impērijas iekšlietu ministram kņazam Viktoram  Kočubejam (Виктор Платонович Кочубей)(1768.-1834.), lūgumu atļaut dibināt biedrību. Pozitīva atbilde pienāca 1803. gada 28. janvārī un jau 1803. gada 2. februārī kopā sanāca 9 Rīgas aptiekāri un ar saviem parakstiem apliecināja biedrības nodibināšanu. Šis dokuments glabājas Latvijas farmācijas muzejā. 

1803. gada jūlijā tika sagatavoti biedrības statūti, kurus Rīgas rāte apstiprināja 10. septembrī. 

Biedrības oficiālais nosaukums bija Rīgas Farmaceitu - Ķīmiķu Biedrība (Pharmzeutisch-chemische Sozietät). Tā bija ne tikai pirmā vienas specialitātes pārstāvju apvienošanās biedrībā Krievijas impērijas vēsturē, bet arī viena no senākajām šādām profesionālajām organizācijām Eiropā. 

Biedrības uzdevums bija: 

  • apvienot vietējos aptiekārus, 
  • veicināt zinātniskus darbus, 
  • izplatīt zināšanas, 
  • uzlabot zāļu sastāvus
  • risināt dažādas ētiskas dabas problēmas. 

Tajā pašā 1803.gadā biedrība sāka izdot profesionālo žurnālu Russisches Jahrbuch der Pharmazie, kas pēc 1808. gada mainīja savu nosaukumu uz Russusches Jahrbuch für die Chemie und Pharmazie.

1863. gada 3.maijā biedrības nosaukums tika mainīts uz Rīgas Farmaceitu biedrība (Pharmazeutische Gesellschaft).

1908. gadā Rīgā tika sasaukta Baltijas farmaceitu 1. konference (Aphotekertag). 

 

Laika posmā no 1885.gada līdz pat 1925.gadam tika izveidotas vairākas citas sabiedriskās organizācijas, kas laika gaitā gan apvienojās savā starpā, gan arī likvidējās.

1937. gada 8. janvārī, mainoties politiskajam fonam Latvijā, Rīgas Farmaceitu biedrība tika slēgta. 

 

II.posms – Latvijas brīvvalsts laikā

Latvijas brīvvalsts laikā par ietekmīgāko farmaceitu organizāciju kļuva Latvijas Farmaceitu savienība, dibināta 1919.gadā, kas 1925. gada 11. februārī, tika pārreģistrēta zem jauna nosaukuma Latvijas Farmaceitu Biedrība.

Pateicoties aktīvai organizācijas darbības jau 1919. gadā tika sasaukts Latvijas farmaceitu 1. kongress. 2. kongress notika 1923. gadā, bet turpmāk ik pēc pāris gadiem tika organizēti Baltijas valstu farmaceitu kongresi. 

Pirmais Baltijas valstu (+ Somijas) farmaceitu kongress notiek Rīgā 1925. gadā no 5-7 jūlijam, kur Baltijas valstu farmaceiti apmainās ar viedokļiem, un notiek arī zinātniski lasījumi, kongresā nolemts izveidot patstāvīgu Baltijas farmaceitu biroju, ar sēdekli Rīgā.

 

No 1923. gada iznāca Latvijas Farmaceitu žurnāls, kuru sāka izdota Latvijas Farmaceitu savienība (Vēlāk pārdēvēta par Latvijas Farmaceitu biedrību)

Latvijas Farmaceitu biedrība 1937. gadā, reorganizācijas rezultātā, apvienoja vairākas citas vēl esošās farmaceitu organizācijas un kļuva par vienīgo sava profila biedrību valstī.

Vienota Latvijas Farmaceitu biedrība pastāvēja no 1937. līdz 1944. gadam ar pārtraukumu padomju varas laikā 1940. un 1941. gadā. 


III.posms – Padomju Savienības laikā

1950. gadā tika nodibināta Vissavienības Farmaceitu zinātniskā biedrība un 1951. gadā tika izveidota tās filiāle – Latvijas PSR Farmaceitu zinātniskā biedrība, kas 1955. gadā tika reģistrēta LPSR Veselības aizsardzības ministrijas Medicīnas zinātniskajā padomē. Sanāksmēs tika apspriesti ne tikai praktiskie aptiekas ikdienas jautājumi, bet noteikti katrā kopā sanākšanā bija referāti par zinātniskiem jautājumiem, par sasniegumiem farmācijā, jauno zinātnieku uzstāšanās, izklāstot savu disertāciju tēmu pētījumu rezultātus, pieredzes apmaiņa un daudz kas cits. 1985.gadā Latvijas PSR Farmaceitu zinātniskā biedrība pieņem, ka būs pārmantotāja H.Grindeļa dibinātās Rīgas Farmaceitu un Ķīmiķu biedrībai (1803. g.), un maina nosaukumu uz Latvijas farmaceitiskā biedrību. Taču atgūstot neatkarību Latvijas farmaceitiskā biedrība darbojās aizvien neregulārāk un laika gaitā pilnībā izira.


IV.posms – pēc Latvijas neatkarības atgūšanas

1994. gada 8. oktobrī LU Lielajā aulā tika sasaukts dibināšanas kongress , kur tika nodibināta jauna biedrība ar agrāko nosaukumu – Latvijas Farmaceitu biedrība (LFB). Kongresā piedalījās 197 delegāts, un vēlāk par biedrības prezidentu tika ievēlēts farmaceits Aigars Eniņš, kurš arī ilgus gadus vadīja Latvijas Farmaceitu biedrību. Kopš 1994.gada Latvijas Farmaceitu biedrība strādāja ļoti aktīvi un šobrīd apvieno aptuveni 1200 biedrus. Biedrība atzīst 1803.gadā dibinātās Rīgas Farmaceitu un ķīmiķu biedrības un 1937. gadā apvienotās Latvijas farmaceitu biedrības vēsturiskās tradīcijas (pēc LFB statūtu 1.2. punkta)

Latvijas Farmaceitu biedrības mērķis ir Latvijas farmaceitu un farmaceita asistentu profesionālo, saimniecisko un tiesisko interešu aizstāvība, Latvijas sabiedrības veselības veicināšana, farmaceitu un farmaceita asistentu kvalifikācijas pilnviedošana.

Latvijas Farmaceitu biedrības prezidenti

1994.X – 2009.XI Aigars Eniņš, dipl.pharm.
2009.XI – 2010.XI Līga Krīgere, Dr.pharm.
2010.XI – 2017.XI Kitija Blumfelde, dipl.pharm.
2017.XI Dace Ķikute, dipl.pharm.



Uz augšu
Atpakaļ
Pēdējās izmaiņas 2018. gada 2. maijā, plkst. 13:24
Teksta izmērs A A A
LV | EN
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies").
Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Vairāk šeit. OK