Par 3. jūlija videokonferencē ar FD vadību, VI un NVD darbiniekiem runāto.

Par 3. jūlija videokonferencē ar FD vadību, VI un NVD darbiniekiem runāto.

Pārrunātās tēmas:

1)  par sodu sistēmu farmācijas nozari regulējošos normatīvajos aktos un citām ar Veselības inspekcijas darbu saistītajām aktuālitātēm;

2)  citi farmaceitu un farmaceitu asistentu aktuālie jautājumi.

2020.gada 21.maijā Saeimā pieņemtajos Farmācijas likuma grozījumos noteikti sodi par farmaceitiskās darbības pārkāpumiem. Farmaceitiem nav skaidrs, kā un kādos gadījumos tiks piemēroti sodi, jo likuma pantos formulējumi ir ļoti plaši un vispārīgi. Īpaši  kopš 1. aprīļa, mainoties valsts politikai kompensējamo zāļu izrakstīšanā un izsniegšanā. Noteikumos paredzētās darbības farmaceitiem aptiekās pie labākās gribas pilnībā izpildīt ir ļoti grūti, līdz ar to – kļūdu iespēja pieaugusi.

LFB lūdza Veselības ministrijas Farmācijas departamenta vadību organizēt sanāksmi ar Veselības inspekcijas darbiniekiem, lai saņemtu atbildes uz LFB jautājumiem.

3.jūlijā notika videokonference, kurā piedalījās Farmācijas departamenta direktore I. Kaupere, kā arī Veselības inspekcijas un Nacionālā veselības dienesta darbinieki.

Diskusijas tēmas - sodu sistēmu farmācijas nozari regulējošos normatīvajos aktos un kompensējamo zāļu izsniegšanas problēmas un risinājumi.

VI Zāļu kontroles nodaļas vadītāja L. Jakupane atbildot uz jautājumiem, kā tiks piemēroti sodi, klāstīja, ka dekodifikācijas procesa rezultātā Farmācijas likumā ietverti uz nozari attiecināmie sodi un atbildība. Veselības inspekcijai sodu piemērojot jāvadās pēc Administratīvās atbildības likuma, kas ir jauns likums mūsu valstī. Administratīvās atbildības likuma mērķis nav sodīt, bet atturēt personas no pārkāpumu izdarīšanas. Nevajag satraukties un domāt, ka sodīs vairāk nekā līdz šim. Salīdzinājumā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (kas vairs nav spēkā) 46’ pantu – sodu normas ir šaurākas – atbilstošākas pārkāpuma smagumam un bīstamībai attiecībā uz sabiedrības veselību.

Piemērojot sodus, VI vērtēs nodarījumu pēc tā smaguma, bīstamības un kaitīguma sabiedrībai. Jāvērtē nodarījuma varbūtējās sekas, tāpat svarīga nodarījuma aktualitāte. Aizrādījums nav sods, tas nerada tiesiskas sekas. Vienīgie piemērojamie pamatsodi ir naudas sods un brīdinājums. Naudas sods tiek izteikts soda vienībās – viena soda vienība ir EUR 5. Līdz šim sodu normas bijušas nesamērīgi zemas, maksimālais sods fiziskajai personai bija EUR 2000 tikai par dažiem smagiem pārkāpumiem. Tagad zemākā soda norma fiziskai personai ir divas soda vienības (EUR 10.00).

Tālākā diskusijas gaitā tika skaidrota VI pozīcija konkrētās situācijās. Farmaceiti bieži sastopas ar situāciju – ‘’pēdējais iepakojums lieltirgotavā’’, kad ir liela varbūtība, ka pasūtītās zāles aptieka nesaņems. Farmaceits tādos gadījumos, ja pacients nekādi nevar zāļu saņemšanu gaidīt, dod nākošo lētāko medikamentu. Inspekcija skaidroja, ka aptiekā jābūt pierādījumam (piemēram, e-pastam, ka pasūtījums ir veikts). Joprojām ir situācijas, ka kāds references medikaments pieejams tikai vienā lieltirgotavā, ar kuru aptiekai nav līgumattiecību. Diemžēl meklēt vainīgo, ja lieltirgotava atsaka piegādi aptiekai, nav iespējams.  Bieži sastopama situācija aptieka, kad pacients ‘’ļoti grib’’ kādas konkrētas zāles, un farmaceits spiests pakļauties pacienta vēlmēm – inspektoru skatījumā, tas nav pamatojums farmaceitem neievērot toesību normas. Tika skarti arī jautājumi, kad sodīs fizisko personu, un kad atbildīga un līdz ar to sodīta tiks juridiskā persona. Par darba organizācijas jautājumiem aptiekā atbildību nes tieši aptiekas vadītājs. Inspekcijai nav tādu standartsituāciju, kā rīkoties un kā piemērot sodus fiziskajām vai juridiskajām personām. Katrs gadījums un situācija tik izvērtēti, vienādos apstākļos inspektori rīkojas vienādi. Farmaceiti diskusijā vairākkārt uzsvēra stresu sagaidot inspekciju, uz ko atbilde bija – visi esam cilvēki, nevajag kontroles uztvert tik personiski, šiem jautājumiem jāpieiet filozofiski, kontroles vienmēr ir pastāvējušas, inspekcija nav sodošā iestāde. Uz ieteikumiem vienmēr brīdināt aptieku par ierašanos uz pārbaudi, inspekcijas atbilde bija – ja jāizskata personas iesniegums par pārkāpumu vai sūdzību – inspekcijai jāierodas bez brīdinājuma, lai redzētu reālo situāciju, īpaši, ja sūdzība saistīta ar potenciālo risku pacientam. Svarīga ir aptiekas vadītāja klātbūtne pārbaudes brīdī. Kā noslēgumā secināja I. Kaupere – pārdomas rada fakti, ka aptiekā farmaceits bieži vien ir vienīgais darbinieks, kā arī – aptiekas vadītāja iesaiste un klātbūtne aptiekas procesos.

No 1. jūlija vairs nav spēkā ārkārtējās situācijas laikā atļautā kompensējamo zāļu recepšu (‘’sarkano’’) pēc pacienta vēlēšanās atprečošana par pilnu samaksu! Populārā situācija, ja arī farmaceits ir informējis par medikamenta lētāko cenu, bet pacients, vienalga, paliek pie sava, un farmaceits pakļaujas pacienta vēlmei (kas tiek pausta dažādi – reizēm ļoti uzstājīgi). Tomēr nepieciešams piesaistīt ārstu, jo pastāv arī ārsta atbildība. Ja pacients kādu medikamentu lietojot novēro blaknes, nepanesamību – tad ārstam ir jārespektē šī situācija, un jāizraksta pacientam piemērots medikaments.

Ārstu kļūdas receptes izrakstot farmaceiti sastop katru dienu. Tās, diemžēl, ārsti pieļāvuši arī agrāk, kamēr e-receptes nebija vispār. Farmaceita profesionālais uzdevums ir – tās pamanīt, izvērtēt un novērst, sazinoties ar ārstu. Pašreiz ārstu uzraudzību veic Nacionālais veselības dienests. Tomēr farmaceiti vēlas norādīt, ka arī uzraugošajām iestādēm vairāk jāpievērš uzmanība, kāpēc ārstu kļūdu ir tik daudz.

Gandrīz divas stundas garajā videokonferencē daži jautājumi palika neizrunāti.

LFB bija lūgusi ministriju sniegt informāciju par jaunās valsts kompensēto zāļu izrakstīšanas un izsniegšanas kārtības vērtējumu un ietekmi uz valsts budžetu un zāļu pieejamību. Kā arī vairākkārt esam aicinājuši politiku veidojošās iestādes aicināt ārstus izrakstīt receptes atbilstoši noteikumiem! Saņēmām solījumu veltīt šiem jautājumiem nākošo sarunu.

Paldies Farmācijas departamenta vadībai un farmaceitiem, kas aktīvi iesaistījās un sūtīja savus novērojumus un jautājumus. Atklāta saruna par problēmām , to precīza definēšana un izmeklēšana, kāpēc tāda radusies, ir mūsdienīga un absolūti nepieciešama, lai situāciju uzlabotu!

Uz augšu
Atpakaļ
Pēdējās izmaiņas 2020. gada 7. jūlijā, plkst. 17:11
Teksta izmērs A A A
LV | EN
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies").
Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Vairāk šeit. OK