Par kampaņu

Latvijas Farmaceitu biedrība 2014. gada sociālo kampaņu veltīja pareizas zāļu utilizācijas jautājumam. LFB pieteica dalību Latvijas vides aizsardzības fondā projekta iesniegumu „Sabiedrības izglītošanas kampaņa par videi draudzīgu neizlietoto zāļu utilizāciju” projektu konkursam vadlīnijas „Atbildīgs dzīvesveids” aktivitātē „Publisku sabiedrības vides izglītošanas pasākumu organizēšana” un ieguva papildu finansējumu kampaņas realizācijai!

Sociālās kampaņas mērķi:

- Izglītot Latvijas iedzīvotājus par pareizu nederīgo, ar beigušos derīguma termiņu un neizlietoto zāļu utilizāciju un nepareizas rīcības nelabvēlīgo ietekmi uz apkārtējo vidi;
- Veicināt atbildīgu un videi draudzīgu nederīgo, ar beigušos derīguma termiņu un neizlietoto zāļu savākšanas praksi;

Kampaņas uzdevumi:

- Informatīvas kampaņas ietvaros sniegt iedzīvotājiem informāciju par nepareizas neizlietoto zāļu utilizācijas nelabvēlīgo ietekmi uz apkārtējo vidi, iesaistot izglītošanā farmaceitus, izvietojot informatīvus plakātus sabiedriskā transporta pieturvietās un Latvijas aptiekās kā arī izmantojot radio un sociālos tīklus.
- Veicināt atbildīgu un videi draudzīgu rīcību, organizējot sociālo kampaņu, kuras ietvaros realizēt nederīgo, ar beigušos derīguma
termiņu un neizlietoto zāļu savākšanas akciju pēc iespējas lielākā skaitā Latvijas aptieku;

2014. gada kampaņa ir balstīta uz biedrības “Veselības projekti Latvijā” veiktā pētījuma, kura rezultāti uzskatāmi parādīja Latvijas iedzīvotāju informētību un rīcību, utilizējot neizlietotas zāles (sīkāka informācija pieejama: http://www.veselibasprojekti.lv/upload/raksti/EEZ/Petijuma_zinojums_zalu_utilizacija_final.pdf).
Aptaujā piedalījās 482 respondenti, no kuriem 47,5% bija vīrieši un 52,5% - sievietes. Respondentu vidējais vecums ir 44,0 ±15,6 gadi. 37,5% respondentu no kopējās izlases atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā viņu mājsaimniecībā bija neizlietotas zāles (“tādas, kam beidzies derīguma termiņš/ līdz galam neizlietotas/ nepiemērotas/ nav plānots turpmāk izmantot”). No tiem lielākā daļa 62,4% neizlietotās zāles izsviež atkritumos, 17,0% tās turpina glabāt, bet 10,1% nodod aptiekā.

Iegūtie dati parādādīja, ka kritiski zemi ir rādītāji, kas attiecas uz pareizu neizlietoto zāļu utilizāciju. Pēc pētījumā iegūtajiem datiem bija redzams, ka pārliecinošs nepareizas rīcības iemesls ir bijis informācijas trūkums. 60,4% nezināja, ka neizlietotās zāles jānes uz aptieku, bet 8,3% gadījumos trūka informācijas, tieši kurā aptiekā iespējams neizlietotās zāles nodot. Pārējās respondentu atbildes pārsvarā liecināja par motivācijas trūkumu: 8,9% gadījumos respondenti uzskatīja, ka mājsaimniecībā ir pārāk maz neizlietotu zāļu, lai speciāli dotos uz aptieku, 5,7% atzina, ka bija slinkums piepūlēties, tādēļ rīkojās, kā ērtāk. Pārējie respondenti minēja šādus galvenos iemeslus – “tuvumā nav aptiekas” , “neuzskatu, ka tas ir nepieciešams”, “nebija laika”, “domāju, ka manas zāles nerada kaitējumu cilvēkiem/ videi”. No kopējā skaita, kam pēdējo 12 mēnešu laikā mājsaimniecībā bija neizlietotas zāles (n=181), uz aptieku tās aiznesa tikai 10,1% jeb 16 respondentu. Šajos gadījumos visbiežāk minētie rīcības iemesli bija “dzirdēju/ lasīju, ka tā jādara”, kā arī “lai kāds, piemēram, bērni nesaindētos, nejauši lietojot šos medikamentus”.

Nederīgās zāles ir bīstami atkritumi, kuru neatbilstoša glabāšana un utilizācija var radīt nopietnus draudus cilvēku veselībai un videi. Nepareiza neizlietoto zāļu glabāšana mājsaimniecībās var kļūt par vienu no bērnu saindēšanās vai senioru
nepareizas zāļu lietošanas riska faktoriem. Ja zāles tiek izmestas sadzīves atkritumos, tās var izraisīt saindēšanos dzīvniekiem, kuri tās atrod. Nepareizi izmestās zāles rada potenciālo risku videi - ūdens un augsnes ķīmiska piesārņojumu, antibiotiku rezistences, dzīvnieku un augu hormonālo izmaiņu un mutāciju veidošanos.

Pētījumi par farmaceitiskajiem savienojumiem notekūdeņos.

2006.g. ASV pētījumā konstatēti 28 farmaceitiskie savienojumi notekūdeņos, notekūdeņu attīrīšanas iestādēs, virszemes ūdeņos un nogulsnēs, kas tur nokļūst gan no cilvēka organisma, gan ar kanalizācijā noskalotajām zālēm. Tika atrastas antibiotikas, pretsāpju un pret iekaisuma līdzekļi, lipīdu regulatori, beta blokatori, pret epilepsijas līdzekļi un steroīdie hormoni. Lai gan lielākā daļa ķīmisko vielu koncentrācija tika konstatēta zemā līmenī (nano-grami / Litrā (ng / L)), ir neskaidrības par toksiskuma un riska līmeni cilvēku, dzīvnieku un augu veselībai, šo farmaceitisko savienojumu bioloģisko uzkrāšanos.

2014. gadā Ķīnā veikts pētījums pierādīja saistību starp attīrītu notekūdeņu lietošana parku laistīšanai un antibiotiku rezistences veidošanos, jo attīrītos notekūdeņos tika atrasta būtiska antibiotiku koncentrācija. Parkos, kuru laistīšanai tiek lietoti attīrīti notekūdeņi, zinātnieki atklāja 99 līdz 8655 reizes lielāku daudzumu antibiotiku rezistences gēnu nekā parkos, kuros laistīšanai tika lietots ūdens no ūdenskrātuvēm. Tas rada zinātniekos bažas par baktēriju rezistences izveidošanos – esošās antibiotikas vairs nebūs efektīvas slimību ārstēšana.

Zviedrijā Stokholmas dzeramajā ūdenī konstatētas sekojošu zāļu zīmes - atenolols un metoprolols (beta blokators), citaloprams (antidepresants), diklofenaks un ibuprofēns (pretsāpju līdzekļi), naproksēns (pretiekaisuma) un trimetoprims (antibiotika). Turpat lejpus notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nozvejotās zivīs konstatētas zāļu vielas citaloprams (antidepresants) un propoksifēns ( narkotiska/ anestezējoša viela).

Dzīvsudrabs mājās ir sastopams vecos termometros, termostatos, barometros un fluorescences lampās. Sasitot šos priekšmetus, dzīvsudraba piliens var sadalīties sīkās, apaļās, ātri plūstošās lodītēs, kas mēdz iespiesties dažādās grīdas spraugās un no tām iztvaikot gaisā. Dzīvsudraba tvaiki ir bez krāsas, smaržas un indīgi.. No tīrīšanas ierīcēm un apģērba dzīvsudrabu nevar pilnībā iztīrīt, tas ir noturīgs vidē, tam piemīt spēja bioloģiski akumulēties ekosistēmā, un tam ir nopietna negatīva ietekme uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi.

Plānotās aktivitātes

Informatīvās kampaņas ietvaros sabiedriskā transporta pieturvietās Rīgā, Daugavpilī, Valmierā, Liepājā un Ventspilī u.c. tika izvietoti 150 plakāti (119x 175cm) ar vizualizētu informāciju par nepareizas zāļu utilizācijas ietekmi uz apkārtējo vidi un aicinājumu par šiem jautājumiem runāt ar farmaceitu un nodot neizlietotās zāles aptiekās. Plakāti tika izvietoti divas nedēļas, bet pēc šī termiņa beigām reklāmas firma tos uz nenoteiktu laiku, atkārtoti izvietoja vietās, kas netika izmantotas komercreklāmām.

Informatīvās kampaņas ietvaros 701 Latvijas aptiekā, (aptieku kopējais skaits ir aptuveni 785) tika izvietoti A1 izmēra plakāti ar vizualizētu informāciju par nepareizas zāļu utilizācijas ietekmi uz apkārtējo vidi un aicinājumu par šiem jautājumiem runāt ar farmaceitu un nodot neizlietotās zāles aptiekās.

Radio Skonto (latv.val.) un Hiti Rosii (kr.val.) tika izveidoti 10 Eko ziņu raidījumi 1-2 min. garumā, kas tika atskaņoti reizi dienā, katru darba dienu, divas nedēļas, kuros iedzīvotāji tika informēti par riskiem apkārtējai videi, kas rodas, ja zāles izmet kopā ar sadzīves atkritumiem, kā rīkoties, ja mājās tiek atrastas nederīgas zāles, kad zāles uzskatāmas par nederīgām.

Informatīvās kampaņas ietvaros vienu mēnesi 701 Latvijas aptiekās sabiedrības izglītošanā par nepareizas zāļu utilizācijas ietekmi uz apkārtējo vidi, mudinot iedzīvotājus pārskatīt zāļu krājumus un neizmantotās zāles nodot aptiekā, iesaistās ap 2500 farmācijas speciālisti.

Tika izveidoti kampaņas Twitter un Facebook konti, kurā vismaz reizi nedēļā kampaņas laikā tika publicēta informācija par zāļu pareizu utilizāciju un kampaņas norisi.

Neizlietoto zāļu nodošanas akcija tika īstenota vienu mēnesi 500 Latvijas aptiekās. Akcijas laikā tika izplatīti 60000 ekoloģiskie polietilēna maisiņi neizlietoto zāļu savākšanai un 60000 informācijas lapiņas (aptuveni 6% Latvijas mājsaimniecību).

Tika organizēta diskusija par videi drošas un efektīvas iedzīvotāju neizlietoto zāļu savākšanas sistēmas izveides iespējām Latvijā, ar nevalstisko organizāciju, atbildīgo valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību pārstāvju piedalīšanos.
Uzsākot un noslēdzot kampaņu tika rīkotas preses konferences.

Speciāli kampaņai izstrādāta uzlīme.