Farmaceiti nevēlas būt pabērna lomā veselības aprūpē
Latvijas Farmaceitu biedrības (turpmāk – LFB) valdes pārstāvji 7. jūnijā tikās ar veselības ministri Līgu Meņģelsoni, lai runātu par farmaceitu profesionālo lomu veselības aprūpē un vērstu ministres uzmanību uz pašiem būtiskākajiem farmaceitu darbu traucējošiem faktoriem, kas atspoguļojas arī farmaceitiskās aprūpes kvalitātē, kādu saņem Latvijas iedzīvotāji.
Farmācijas speciālisti ir tas tilts, kas ārsta farmakoterapeitiskos lēmumus novada līdz pacientiem, izsniedzot medikamentus un konsultējot par zāļu racionālu un pareizu lietošanu. Diemžēl Covid-19 pandēmijas apstākļos farmaceita un aptieku darbu ietekmējošas problēmas nav tikušas aktīvi risinātas no Veselības ministrijas puses.
Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam pausts, ka valstī jānodrošina integrēta veselības aprūpe, jāturpina farmaceita integrācija multidisciplinārā veselības aprūpes komandā, jāpalielina farmaceita loma veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā, pieņemot neatkarīgus, profesionālus lēmumus un sastādot zāļu lietošanas pārskatu pacientiem. Šo pasākumu mērķis ir pacienta drošības uzlabošana.
Farmaceitus neapmierina patreizējā spriedze aptieku sektorā, kurā esam darba ņēmēji. Lielais aptieku skaits valstī radījis situāciju, ka caurmērā uz katriem 2340 iedzīvotājiem valstī ir viena aptieka, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Farmaceiti ir tie veselības aprūpes speciālisti, kas pie aptiekas letes nepastarpināti saņem iedzīvotāju neapmierinātības izpausmes, agresīvus un cilvēka cieņu pazemojošus pārmetumus gan par zāļu pieejamību un zāļu cenām, gan e-receptes darbību. LFB ieskatā, lai risinātu zāļu cenu un pieejamības jautājumu, no valsts būtu nepieciešama vienāda un konstanta samaksa farmaceitam par katras receptes apkalpošanu, kā tas notiek, piemēram, Nīderlandē, Vācijā, Igaunijā. Farmaceiti nav gatavi algu nopelnīt nepārtraukti piepārdodot uztura bagātinātājus, kas ir viens no iemesliem, kāpēc jaunajiem speciālistiem aptieka nav iekārojama darba vieta. Speciālistu trūkums pavisam drīz var būtiski ietekmēt farmaceitiskās aprūpes pieejamību iedzīvotājiem.
Vērsām ministres uzmanību uz faktu, ka aptieku farmaceiti noveco, prognozējam pieaugošu farmaceitu trūkumu aptiekās. Tajā pašā laikā farmāciju studēt gribētāju netrūkst – konkurss universitātēs uz budžeta vietām farmācijas studijās ir liels. Līdz ar to nepieciešams palielināt budžeta studiju vietu skaitu. Ja tiks palielināta farmaceita kā veselibas aprūpes speciālista loma, jaunie speciālisti aptieku labprāt izvēlēsies kā savu darba vietu.
Mūs ļoti uztrauc slēgta tipa aptieku (slimnīcu aptieku) vieta ārstniecības iestādes struktūrā un tajās praktizējošo farmācijas speciālistu atalgojums. Tas ir neapmierinošs, netiek ņemta vērā inflācija, tas netiek vērtēts pēc medicīnas darbiniekiem paredzētiem kritērijiem, bet gan zināmā mērā pēc pārpalikuma principa, kamēr pienākumu un slodzes apjoms turpina augt. Atgādinājām arī par nepieciešamību nodrošināt farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu visās stacionārajās ārstniecības iestādēs, kā arī paredzēt klīniskā farmaceita vietu multidisciplinārā veselības aprūpes komandā.
Jau kopš E-veselības e-receptes pirmsākumiem 2018. gada 1. janvārī, farmaceita darbu ietekmē šīs platformas darbības funkcionalitāte, kļūdu novēršanas ātrums un informācijas aprite ar Nacionālo veselības dienestu. Bez argumentiem tiek noraidīti mūsu aicinājumi dot piekļuvi farmaceitiem e-receptē pacientam izrakstīto zāļu sarakstam par pēdējiem 3-6 mēnešiem. Tas nepieciešams, lai novērstu riskus nepareizai zāļu lietošanai, identificētu dubultmedikāciju, novērstu nevēlamas zāļu mijiedarbības u.c. Kaimiņvalstīs (Igaunijā un Lietuvā) farmaceitiem piekļuve datiem netiek liegta.
Mūsu ieskatā veselības ministre sadzirdēja farmaceitu problēmas un LFB ieteikumus. Aicinām Veselības ministriju aktīvi rīkoties, lai farmaceita profesionālais potenciāls tiktu pilnvērtīgāk izmantots sabiedrības veselības aizsardzībā. Farmaceitiskās aprūpes jomā nepieciešami mērķtiecīgi valsts lēmumi un rīcība, lai farmaceitiskās aprūpes kvalitāte, kādu saņem Latvijas iedzīvotāji, nemazinātos, bet attīstītos!
